Es koks, stādīts upes malā,
Ar saknēm dziļi tavā – dzīvībā,
Es dzeru, un man neslāpst vairs,
Ar Tevi pietiek man, Jēzu.
Tevī ir visi mani dzīvības avoti,
Es skrienu pie Tevis, jo Tu vien spēj
Manu sirdi atveldzēt!
Pilnīgs miers, man ir pilnīgs miers.